2026.gada 9. - 16.maijs (Namestovo, Slovākija)

Anna Dovbenko:

Vēroju speciālās izglītības pedagogus viņu ikdienas darbā: mācību stundas visas dienas garumā, kurā piedalījās dažādu līmeņu speciālo vajadzību skolēni. Vēroju arī terapiju nodarbības. Katru dienu analizēju redzēto ar uzņemošās skolas pedagogiem, pārrunājām kopīgās un atšķirīgās metodes un mācību procesa organizāciju. Bija iespēja vērot arī Ģimenes dienas pasākuma organizēšanas procesu.

Vēroto stundu laikā pirmsskolas speciālās izglītības grupiņās bērni dienu uzsāka ar rīta apli, kurā tika izmantotas dziesmas un mūzikas instrumenti, veicinot bērnu iesaisti, komunikāciju un uzmanības noturēšanu. Nodarbību laikā bērni kopīgi noskaidroja dienu, mēnesi, gadu un gadalaiku, kā arī pārrunāja, kas ir un kas nav skolā. Pēc rīta apļa tika organizētas nodarbības atbilstoši katra bērna vajadzībām un spējām. Tika vērotas arī sākumskolas autisma klases, kurās dienas struktūra bija līdzīga – mācības sākās ar rīta apli un orientēšanos laikā un vidē, pēc tam sekoja terapijas un mācību nodarbības. Liels uzsvars mācībās tika likts tieši uz praktiskām iemaņām. Mācību procesā tika izmantoti ABA metodes elementi, kurus pedagogi apguvuši profesionālās pilnveides kursos. Skolotāji drīkst izmantot ABA pieejas ikdienas darbā, taču nevar praktizēt kā sertificēti ABA speciālisti. Pēc vēroto nodarbību analīzes savā darbā vēlētos vairāk ieviest strukturētas un bērnu attīstību veicinošas metodes. Viena no tām būtu ABA metodes elementu izmantošana ikdienas darbā, lai veicinātu bērnu uzvedības, komunikācijas un sociālo prasmju attīstību. Nerunājošiem bērniem būtu lietderīgi ieviest komunikācijas kartīšu izmantošanu, kas palīdzētu bērniem izteikt savas vajadzības, emocijas un vēlmes. Tāpat vēlētos ieviest rīta aplīšus arī sākumskolas C klasēs, jo tie palīdz bērniem strukturēti uzsākt dienu, orientēties laikā un vidē, kā arī veicina savstarpējo komunikāciju. Rīta aplīšos būtu vērtīgi vairāk iekļaut logopēdiskos vingrinājumus un artikulācijas aktivitātes kā sava veida rīta vingrošanu, lai attīstītu bērnu runas prasmes, elpošanu un mutes muskulatūras darbību.

Linda Šaripo:

Brauciena laikā uz Slovākijas Spojena škola internata Namestovā, man bija tā iespēja vērot daudz un dažādas mācību stundas, kā arī ikdienas skolas aktivitātes. Skolā atrodas vairākas "miera istabas"/terapiju telpas, kas paredzētas gan brīžiem, kad kādam no skolēniem ir palielināts trauksmes līmenis, gan izmantošanai ikdienas skolas mācību procesā. Man bija iespēja vērot divas dažādas nodarbības šajās terapiju telpās. Vienā no nodarbībām darbojās visa klase, kurā bija B līmeņa bērni, šajā nodarbībā tika izmantots stāsts, lai veicinātu gan skolēnu iztēli, gan koncentrēšanās spējas. Otrā nodarbībā bija C līmeņa bērni, kuri vairāk koncentrējās uz ikdienas stresa mazināšanas metodēm. Šajā skolā ir atsevišķas klases, kurās ir tikai bērni ar autiskā spektra traucējumiem. Vēroju vienu šādas klases nodarbību, kurā tika apgūta cilvēka skeleta uzbūve. Tāpat bija iespēja redzēt vecākās C klases teatrālo nodarbību un praktiskās skolas radošo stundu. Mūsu apmeklējuma nedēļā skolā norisinājās gada lielākais notikums - Ģimenes diena. Esmu ļoti priecīga, ka man bija iespēja piedalīties šajā dienā, vērot tās norisi un satikt skolēnu vecākus, kas ļoti aktīvi apmeklēja skolas rīkoto pasākumu.

Lielākais ieguvums ir tas, ka man bija iespēja redzēt ļoti dažādas klases ar atšķirīgiem skolēniem gan vecuma, gan diognožu ziņā. Līdz ar to arī gūtās atziņas ir daudzpusīgas. Šajā skolā ļoti aktīvi izmanto dažādas pasakas, stāstus un pat dziesmas mācību procesā. Lai iegaumētu mācību saturu, piemēram stundā par cilvēka skeletu, tika izmantota MI radīta dziesmiņa par kauliem, kas palīdzēja skolēniem vieglāk iegaumēt mācīto. No iepriekšējām stundām vienai no skolniecēm joprojām bija palikusi prātā dziesmiņa par fermu un tās dzīvniekiem, tādēļ man tika nodemonstrēta teātra izrāde par trīs siventiņiem. Arī fermas dzīvnieku iegaumēšanai tika izmantota gan pasaka, gan dziesma, kas mācību procesu padara rotaļīgāku, tādēļ arī vieglāk uztveramu. Arī C klase, lai veicinātu gan komunikācijas prasmju attīstību, gan valodas apguvi, izmantoja pasaku, kuras attēlošanā piedalījās gan skolotāji, gan skolēni. Šajā stundā bija apvienojušās divas klases, kas ikdienā notiekot bieži, lai vairāk veicinātu skolēnu savstarpējo saskarsmi. Skolā, pirms mācību stundu sākuma, tiek veikts rīta aplis, kura laikā tiek noskaidrots, kāda diena, kādi laikapstākļi ir šodien, kuri skolēni ir skolā, kuri nav atnākuši - šī bija interesanta rīta iesākšanas metode, jo mēs šāda veida rīta apli izmantojam tikai bērnudārzā, bet iespējams būtu vērtīgi to arī aktualizēt sākumskolas klasēs. Šādā veidā nostiprinātos zināšanas gan par nedēļas dienām, mēnešiem, gadalaika pazīmēm. Skolā tiek ļoti strādāts pie visuāliem uzskates materiāliem, pie specializēto klašu durvīm ir pielikti reāli attēli ar šo telpu izskatu. Šādā veidā skolēniem ir vieglāk orientēties skolā, kā arī pozitīvi ir tas, ka attēli ir reāli ikštelpu attēlojumi. Arī klasēs ļoti aktīvi tiek izmantota vizuālā uzskate, dienas sākumā katram bērnam tiek salikti attēli ar dienā paveicamajiem uzdevumiem - kad uzdevums izpildīts, skolēns šo attēlu noņem. Šāda kārtība ļauj skolēniem vieglāk orientēties dienas norisē, mazina trauksmi.

2026.gada 2.- 8.maijs (Stambula, Turcija)

Inga Kalniņa:

Darba ēnošanā Stambulā vēroju stundas vispārizglītojās 5. un 7.klasēs ar iekļautiem skolēniem, kā arī klasē, kurā mācās  tikai izglītojamie ar smagiem attīstības traucējumiem. Ēnošanā piedalījos sociālo zinību, matemātikas, turku valodas, mākslas, mūzikas stundās un klases stundās. Man bija iespēja iepazīt Turcijā izmantotos mācību materiālus, interaktīvos materiālus, kas pieejami Turcijas skolu mācību platformā. Mākslas stundās bērni zīmēja  IKT rīkus un veidoja gleznas ar kartupeļa zīmogiem. Turku valodā lasīja un klausījās tekstu, prognozēja tā turpinājumu, raksturoja literāros tēlus, matemātikas stundās bērni apguva dažādus mērus - nauda, spēks, svars, tilpums. Notika gan praktiski izmēģinājumi, gan darbs pie interaktīvās tāfeles. Sajūsmu izraisīja virves vilkšanas sacensības. Sociālās zinībās stundā izmantota prezentācija un pedagoga stāstījums par skolu veidošanos Turcijā. Mūzikas stundās bērni sniedza koncertu, kas radīja priekšstatu par turku kultūru. Darba ēnošanā piedalījos ar skolas ārpusstundu aktivitāšu vērošanā: sporta aktivitātēs, matemātikas un zinātnes viktorīnā, eksperimentu pēcpusdienā, koncertā, augu stādīšanā skolas dārzā un piknikā skolas āra nojumē.
Darba ēnošanā ieguvu jaunas idejas darbam skolā ar sākumskolas skolēniem: augu audzēšanu, praktiskus uzdevumus matemātikai, idejas āra izglītībai un ideju zinātnes aktivitāšu ieviešanai Tukuma novada pamatskolā "Spārni" nākamā mācību gadā. Aktivitātes pilnveidoja manu profesionālo izaugsmi par iekļaujošo izglītību zinātnes, mākslas, valodu un matemātikas jomās. Ēnošanas laikā ieguvu arī brīnišķīgu iespēju iepazīt Stambulu un turku kultūru.

2025.gada 28.maijs-31.maijs (Poznaņa, Polija)

Aiva Leitane:  Galvenās aktivitātes bija mācību stundu vērošanas pamatskolas un praktiskās skolas klasēs, kā arī terapiju un rehabilitācijas nodarbību vērošana. Vēroju angļu valodas, matemātikas, apvienoto mācību priekšmetu un fizikas ( spēļu metodes izmantošana) stundas. Piedalījos arī individuālā un grupas psihologa un logopēda nodarbībā ar video un mācību prezentāciju elementu izmantošanu. Interesanti bija vērot arī sporta nodarbības, īpaši Boccia spēli komandā, kā arī individuāli spēlētu, ja piedalās skolēns ar kustību traucējumiem. Vēroju arī nodarbības internāta audzēkņiem, kuras akcentē mūzikas terapijas un labsajūtas veicinošas aktivitātes. Mobilitātes laikā bija vairākas sarunas ar pedagogiem par izmantotajām mācību metodēm, mācību resursiem un mācību stundu organizāciju, kā arī speciālo izglītību Polijā. Tikšanās ar skolas direktoru un projektu koordinatori palīdzēja izprast izglītības sistēmas plusus un mīnusus Polijā, kā arī tā bija iespēja iepazīstināt ar mūsu skolas darba organizāciju un ārpusstundu aktivitātēm   Programma

Silva Freimane:  Ēnošanas darbā laikā sarunās ar skolas direktoru un skolotājiem iepazīta skolas mācību un ārpusstundu darba organizācija, kā arī gūts priekšstats par mācību darba organizāciju skolēniem ar autiskā spektra traucējumiem. Vērotas mācību stundas un individuālās rehabilitācijas nodarbības praktiskajā skolā. Iepazīti mācību materiāli un mācību metodes pamatskolas un pirmsskolas posmā skolēniem ar autiskā spektra traucījumiem. Vērotas individuālas un komandas nodarbības un Boccia spēles. Sarunās ar pedagogiem gūts priekšstats par speciālo izglītību Polijā un iespējām piedalīties Erasmus+ projektos. 

2025.gada 19.-23.maijs (Piestany, Slovākija)

Aija Anmane:  Mobilitātes laikā vēroju radošas un praktiskas aktivitātes skolēniem ar speciālām vajadzībām, piemēram, darbošanos ar mālu, gleznu veidošanu ar vaska krītiņiem, digitālo kustīgo attēlu veidošanu izmantojot skolēna radīto figūras sagatavi, fizioterapijas individuālās un grupu aktivitātes. Guvu ieskatu kanisterapijas mērķos un norisē - kā šī terapija palīdz bērniem ar speciālām vajadzībām pārvarēt bailes, attīstīt sīko pirkstu muskulatūru, vairot pozitīvas emocijas un labsajūtu. Vēroju nodarbības un aktivitātes pirmsskolā un pamatskolā, kā arī dalījos savā pieredzē ar uzņemošās skolas pedagogiem. 21.maijā kopā ar skolēniem piedalījos festivālā "Dejas bez robežām", kurā bez mums vēl piedalījās 18 speciālās skolas no visas Slovākijas. Tā bija unikāla pieredze ne tikai vērot priekšnesumus, bet arī "ēnot" organizāciju un sagatavošanas procesu. 

Linda Šaripo:  Pieredzes apmaiņas laikā Slovākijā man bija iespēja vērot skolotāju darbu stundās, terapijās un radošajās darbnīcās. Vēroju 1.klases slovāku valodas stundu, pēc šīs nodarbības skolēni ļoti vēlējās nodemonstrēt savu prasmi dziedāt un deklamēt. Tāpat bija iespēja redzēt Montesori materiālu pielietojumu 7.klases matemātikas stundā. Piedalījos vairākās C klašu nodarbībās, kur redzēju slovāku kolēģu metodes, kā veicināt katra bērna individuālo spēju attīstību. Kopā ar Slovākijas skolēniem pabiju skolas relaksācijas telpā, piedalījos šajā nomierinošajā terapijā. Tāpat bija iespēja gan piedalīties, gan vērot dažādas radošās darbnīcas - mākslas, māla veidošana, ēst gatavošana. Pilnīgi jauna pieredze bija, piedalīties peldēšanas nodarbībā.

Inga Kalniņa:  Projekta laikā vēroju vairāku pedagogu darbu. Apmeklēju vairākas mācību stundas un ārpusklases pasākumus, nodarbību baseinā ar pirmsskolas vecuma bērniem un deju festivāla "Dejas bez robežām" norisi. Klasē ar skolēniem, kuriem diagnosticēta smaga garīgā atpalicība mācību process pārsvarā notiek kā individuāls darbs. Tajā iesaistās pedagogi un asistenti. Katram skolēnam nodrošināti viņam nepieciešamie vides pielāgojumi, papildus atpūtas pauzes, individualizēti uzdevumi. Vēroju valodas jomas nodarbības, kurās izmantoja planšetes ar platformām: LogopediaApp, Go Talk un alternatīvās komunikācijas iekārtu Tobii. Pārsteidza pedagogu veidotie materiāli, kas zīmēti ar roku, attēlojot bērnam pazīstamo. Burtu un skaņu apguve notiek pakāpeniski, ilgstošu laika periodu bērns apgūst tikai vienu burtu un tam atbilstošo skaņu, vēlāk klāt apgūst bērnam zināmos vārdus, kas sākas ar šo burtu. Valodas jomas mācību stundas vēroju arī 1.klasē ar bērniem, kuriem diagnosticēta viegla garīgā atpalicība. Skolotāja lasītprasmes apguvei izmanto īpašu Čehijā izstrādātu tehniku lasītprasmes apguvei ar mācību materiālu "Živa abeceda". Lai gan metode izstādāta čehu un slovāku valodas apguvei, tās specifisko paņēmienu ar lasīšanu grupā un "lasīšanas vadīšanu" izmantošu savā darbā. Pirmsskolā vēroju darbu grupā ar bērniem, individuālās nodarbības valodas jomā un nodarbību baseinā. Pirmsskolas vecumā nodarbības vērstas uz vispārēju bērna fizisko un emocionālo attīstību, pašapkalpošanās prasmju sekmēšanu, valodas prasmju attīstīšanu un matemātikas priekšstatu gūšanu. Nodarbībās izmanto gan Montessori materiālus, gan interaktīvas projekcijas, gan planšetdatorus un interaktīvo tāfeli. Vēroju darbu ar neverbāliem bērniem, kuri mācījās izmantot aplikāciju Visual reading.

2025.gada 13.-17.janvāris (Katerini, Grieķija)

Liene Staško: Programmā bija stundu vērošana, iepazīšanās ar tūrisma, IKT un lauksaimniecības profesionālajām mācību programmām, sarunas ar pedagogiem un dalīšanās ar labās prakses piemēriem mācot speciālās izglītības programmu skolēnus, lai nodrošinātu individuālu, diferencētu un personalizētu mācību procesu. Tika iepazītas arī terapiju iespējas, īpaši grupu darba organizācija terapiju nodarbībās, kas netiek izmantots mūsu skolā, bet varētu būt ļoti noderīgs mūsu skolēniem. Mācību process tika iepazīts divās speciālajās skolās: uzņemošajā skolā un vienu dienu ēnojot mācību procesu arī sākumskolas klasē citā skolā, kurā mācās 57 speciālās izglītības programmas skolēni ar garīgās attīstības traucējumiem. Programma